Radīšanas stāsts ar ēnām

Inga Reča, intervija publicēta laikrakstā "Svētdienas rīts", www.svetdienasrits.lv

“Vai Dieviņš mūs pirmos nolika uz zemes? Un kam pieder pasaule?” Tieši pēc šiem trīsgadīgās meitiņas jautājumiem aktrise un topošā režisore Santa Didžus saprata, par ko būs viņas pirmā teātra izrāde „Septiņas dienas. Genesis”. Tā tapa Latvijā pirmā pilnībā ēnu tehnikā veidotā teātra izrāde, kuru pagājušajā sezonā nominēja kā labāko bērniem un jauniešiem domāto uzvedumu.

- Izrādes „Septiņas dienas. Genesis” pirmā tikšanās ar skatītājiem LELB Jauniešu centrā notiks 25.decembrī. Kā sākās sadarbība ar Jauniešu centru?

- Izrāde ir pārstudēta - to tagad izpilda jaunieši nevis pieaugušie. Leļļu teātrī šī izrāde laikam bija par sarežģītu... Līdz ar to esam ieguvuši jaunu mājvietu. Ar Jauniešu centra teātra studijas studentiem strādājām visu augustu, jo vajadzēja doties arī uz festivālu Maskavā. Gāja mums diezgan smagi, jo nebija sagādātas vajadzīgās gaismas. Taču pēc otrās izrādes skatītāji jau sauca: „Bravo!”

Darīt to, pēc kā ilgojas gars

Ieva Enkure, rakts publicēts Svētdienas Rīts, 2009.gada 28.februārī

LELB Jauniešu centrā top Kristīgais teātris, pie kura no 8. marta darbosies jauniešu teātra studija, kur nodarbības vadīs profesionāli režisori, skatuves kustības un vokālās mākslas pedagogi. Aicinājām uz sarunu šīs iniciatīvas autorus, māsu un brāli – aktrisi Rēziju Kalniņu un mācītāju Kristu Kalniņu. Starp citu, aktiermeistarību studijā pasniegs pati Rēzija Kalniņa!

- Kā jūs saprotat jēdzienu „kristīgais teātris”?

Krists: - Cilvēki bieži vārdu „kristīgais” uztver ļoti šauri. Piemēram, ja nelieto Jēzus vārdu vai nepasaka kaut ko no Evaņģēlija, tad cilvēki saka, ka tas nav kristīgs. Bet, manā izpratnē, tāds ir katrs jautājums, kas skar mūsu garīgo dzīvi, atklāj kaut ko no mūsu dievišķuma, vai arī, tieši otrādi, atklāj kaut ko no mūsu grēcīgā cilvēka. Kristīgā teātra mērķis ir likt cilvēkam vairāk domāt par to, cik lielā mērā dievišķais ir daļa no mūsu dzīves.